Šķiet tik kluss šis logs-blogs nekad nav bijis. Nav tā, ka būtu kamera nolikta uz kāmīna. Iespējams, pat fotogrāfēju vairāk, kā jebkad. Samazinājies gan ir foto laiks sev. Tas ir gan labi, gan slikti reizē. Prieks par fotogrāfiju gan nav zudis. Jo liela daļa no darbiem liek smaidīt un piedzīvot kaut ko jaunu, ko citādā veidā man diezvai izdotos piedzīvot. Jau teju deviņus gaudus veidoju tādus gada apkopojumus fotogrāfijas. Ar velmi savilkt to gadu kopā un paskatītos uz sevi no malas. Kurp eju un ko daru. Daudz kas šajā laikā ir mainījies, bet fotogrāfijas paliek.
Kādā saviesīgā vakarā, spēlējot naivu spēli, man vaicāja, kad es jūtos viss labāk. Pirmā atbilde, kas bez domāšanas nāca prātā bija fotogrāfējot. Tas veido visu manu ikdienu, rītus un vakarus. Tas ir veids kā es piedzīvoju šo pasauli. Un tas var būt gan skumji, gan ļoti priecīgi reizē.
Šis ir mans 2013. gada apkopojums ar savu garšu un atmiņu.