Pagājuši jau gandrīz divi gadi kopš strādāju pie meža projekta. Šo projektu realizēju ISSP skolas ietvaros.
2012. gadā bija izstāde un šogad- grāmata.
Līdz šim man šķita, ka divi gadi pie viena projekta ir daudz, bet pašam šobrīd šķiet, ka tas sāk tikai uzņemt apgriezienus. Ir labāk noformulētas domas un atrisinātas tehniskās nianses, jo fotogrāfēšana mežā naktī pieprasa sava veida fotogrāfēšanas specifiku.
Redzot to, kā meži tiek tā izcirsti un pēc tiem paliek tikai čupas, manī radīja subjektīvu emocionālu žēlumu un es vēlējos to papētīt tuvāk.
Skolā kādā no diskusijām nonācām pie domas, ka man vajag braukt uz mežu naktī, parādīt tos paliekošos kokus un mazāk koncentrēties uz izcirstajām platībām.
Vērojot un tuvāk analizējot šo mežu problēmu, atklāju, ka mežs naktī ir pārsteidzoši skaists un noslēpumains. Ikvienam iesaku aizbraukt un izbaudīt nakts burvību un to neaprakstāmo sajūtu, kas tur valda.
Tas gan prasīja daudz eksperimentu, lai atrastu pareizos lukturus un pareizās nakts stundas. Līdz ar to 2012. gada izlaiduma izstādē bija tikai viena bilde. (prieks, ka liela ;) )
Šogad uzdevums jau bija grūtāks, jo grāmatai ar vienu bildi noteikti nepietiek. Tad nu ziemā atkal devos uz mežu. Ziemā ir garāki vakari un tumšāka tumsa, kas palīdz veiksmīgāk realizēt šo projektu. Lai arī projekts vēl nav pabeigts, skolas ietvaros izveidoju demo grāmatu, kurā apkopoju gan pagājušā, gan šī gada laikā uzņemtās fotogrāfijas, papildinot tās ar mežu attēliem vērojot mežus no satelīta :) (google earth). Tāpat arī google earth bija kā svarīgs rīks tajā, lai atrastu cirsmas, kuras braukt un fotogrāfēt.
Līdzīgi kā ar bildēšanu, arī grāmata ir eksperiments- lai saprastu gan grāmatas izmērus, lai atrastu pareizo papīru un bilžu izkārtojumu ir jāsaskaras ar daudzām problēmām, kuras var aptvert un atrisināt tikai fiziskas grāmatas veidošanas procesā. Nākotnē tas būs labs pamats īstai grāmatai.
Bildējot izaicinājums bija censties šo līdzīgo ainavu parādīt pēc iespējas dažādāku. Šobrīd atlasē ir 16 bildes. Nezinu, cik daudz tās vajag, lai justos pabeidzis, bet zinu kā jutīšos, kad būšu pabeidzis.
Šīs mazās bildes gan ir tāds kā ieskats, jo tās jāskatās būtu daudz lielākos izmēros un drukātā veidā. Kārtīga izstāde ir nākošais solis šajā projektā un pie tā es arī cītīgi strādāšu. Aicināšu ciemos.
prieks redzēt progresu (; acis būs vaļā, gribu redzēt printus!
Paldies Reni. Jā printus man arī ļoti gribas redzēt. Jau no pirmās dienas galvā ir vīzija, kā tam vajadzētu būt izstādītam. Tagad tikai tas jārealizē dzīvē.
No visa augstāk parādītā (un arī citās foto sērijās) man visvairāk silda sirdi fakts, ka pieturies pie tik tiešām latviskas tematikas (laukiem, dabas un ar tiem saistītajiem cilvēkiem). Arī vizuāli šķiet ļoti dabiski.
Kā pretstatu varētu minēt ainas no Rīgas ar visādiem saules akmeņiem un hipsteru riteņiem Andrejsalā. To par Latvisku tematiku neuzskatu (nesaku gan, ka tas nav Latvijā :). Būtu tikai patīkami to redzēt turpmāk tavos darbos – latviskumu un dabiskumu.
Re kā, pats to es tā nebiju novērojis. Bildēju to, kas šķiet svarīgs un aktuāls man. Un prieks, ka tas tāds šķiet vel kādam.
Paldies!
ir sajūta. patīk.
Lieliska koncepcija. Ar nepacietību gaidīšu grāmatu (drukātus darbus).
Lai veicas!