Marta tēma iRīgas akcijas ietvaros bija Neparastie rīdzinieki.
Savā ziņā tas uzreiz uzliek kā pienākumu bildēt pašus cilvēkus. Kur gan var novilkt to līniju un pateikt, kurš ir parasts un kurš neparasts rīdzinieks? Man negāja viegli, jo kaut kā jāsaņemās, lai ar objektīvu “uzbruktu” ļaudīm.
Ir gan pilsētas iedzīvotāji, kurus mēs ikdienā manām vairāk. Viņi ar savu darbību veido pilsētas redzamo tēlu. Kā šis puisis, kuru gandrīz katru dienu var sastapt spēlējot pie Origo. Viņš prot gan Paula zelta hītus, gan Amēliju un citas mums zināmās dziesmas. Man reizēm gribas viņu sveicināt, jo redzu tik bieži.
Vai šis kungs ar grāmatām. Reizēm ir neērti atteikt jau kuru reizi… Tāds gan ir viņa darbs, pasmaidīt un doties tālāk.
Iespējams, kādam viņš ir mīļakais šoferis.
Vai labākās čības pie tantes Olgas.
Viņš dzīvo man kaimiņos, bet es nezinu, kāds ir viņa vārds.
Visiem ir sava loma un visi ir savā ziņā neparasti. Katram savā ikdienas maršrutā ir cilvēki, kuri veido ikdienas pilsētas ainu.
Un tā varētu turpināt un turpināt. Reizēm gribas iepazīties ar tiem ikdienā garām skrienošajiem ļaudīm, uzzināt kā viņiem iet un kā viņi dzīvo tajā laikā, kad es to neredzu. Bet citreiz ir prieks, ka ir man savs izdomātais stāsts par viņiem un viņu dzīvēm.