Tā kā Gundaru Grasbergu satiku vēl pirms izrādes noskatīšanās, tad to redzēt bija vēl jo interesantāk.
Šķiet, pirmo reizi redzēju, ka izrādes laikā skatītāji slēpjas aiz avīzes vai novērš acis no skatuves. Bērnībā mamma arī neļāva skatīties asiņainās ainas vai mīlas ainas. Rokas bija jātur acīm priekšā un jāgaida atļauja, kad drīkstēs atkal skatīties.
Ļoti patika gan mūzika, gan scenogrāfija. Pārējo nejūtos zinošs vērtēt.
Video intervija redzama Satori TV
Voiceks
