Šķiet, ir jāsāk ar to, ka es neesmu mežu speciālists – esmu ikdienas sēņotājs, kas zin, ka sēnes mežā aug, tik reti sanāk pie tām aiziet ciemos. Ir viegli sapīties gan ciparos, gan emocijās. Man šķiet ir sanācis sapīties abos. Kādu laiku atpakaļ man radās doma, kā jāveido kāds stāsts par to, kā Latvijā izcērt mežus un mūsu vērtīgā koksne aizceļo uz tuvām un tālām zemēm. Mazliet kā slinkam cilvēkam bija gan dažādi kavēkļi tam nodoties pilnībā. Tad nebija īstā kamera, tad īstie laika apstākļi utt. Un tad jau publiskajā telpā pacēlās diskusija par šo tēmu pēc Latvia’s pulp fiction sižeta Al Jazeera kanālā redzētā sižēta sasparojās arī vietējie mēdiji. Kaut kā man sanāca pieņemt to domu un dzīvot savā ikdienā tālāk. Biju gan kaut ko iesācis – pie sienas saliktās skices nedeva mieru. Un citiem ar tas miers nav bijis Izolde Cēsniece Survival kit ietvaros rīkoja akciju Apēst nākotni,norīt krupi (Precīza linka nav, jāmeklē pie jaunumiem). Kūka nu dien bija liela un visi to gabaliņu vairāk vai mazāk, vilka uz savu pusi. Un tas jau ir labi :).
Protams, es ar esmu no tiem, kam ir skumji vērot kailcirtes un ik reiz, kad sanāk doties ārpus Rīgas, tā aina šķiet kļūst dramatiskāka. Es apzinos arī to, ka kaut kā tas Latvijas budžets ir jālāpa, vienīgi, ja tie caurumi nebūtu tik lieli no nesakārtotās valsts politikas, tad arī cirsmas paliktu mazākas. Par to gan mums būs jādomā sestdien. Cipari un fakti, pēc Latvijas valsts mežu informācijas, rāda, ka mežu platības tikai aug un mēs, iespējams, varētu zāģēt vēl vairāk. Latvijas valsts mežu pārstāvis gan stāstija, ka viss esot kārtībā, mežu platības pieaugot un kailcirtes esot normāla saimnieciskā darbība. Dabas draugiem gan ir sajūta, ka tā ir tikai uz papīra. Kā gan ir? Kad Tu pēdējo reizi biji mežā? Pavīdēja arī doma par to, ka ļaudīm jau viegli bļaut, ka iznīcina viņu dabas bagātības, bet paši – tie bļāvēji – ir tik tādi dīvāna eko ļaudis, kas nemaz tālāk par savu pilsētas dzīvokli un lielveikalu nedodas un internetā stāv un krīt par mūsu dabu. Janīna Kursīte izteicās, ka mežš un dzintars ir daļa no mūsu identitātes un, ja tie pazūdīs, mēs Latvieši pazudīsim. Ja mēs tikai ņemsim no meža, tas pazudīs. Un mums ir pazudusi saikne ar mežu. Māris Strads piegāja no mākslas viedokļa. Cik ir vērts vecs audekls un eļļas krāsa un cik vērta ir glezna. Cik vērta ir mākslīga jaunaudze un cik vērts ir dabisks, simtgadīgs mežs. Es nezinu, kādu domu vadīts, bet Ivans Šiškins (Ivan Shishkin) jau vairāk kā simts gadu atpakaļ gleznoja mežus, kādi tie bija.
Lai nu kā, mežs nav tikai koki un zem – tā ir vesela pasaule, kura mums ir jāsargā pašiem no sevis. Dosimies uz Mežu.
PORTRETI | 2024 | ZELTA MIKROFONS
Piekto gadu fotografēju portretus mūziķiem Zelta Mikrofons ceremonijas laikā aizskatuves foto studijā. Paldies Zelta Mikrofons komandai par iespēju un milzīgs paldies visiem atsaucīgajiem mūziķiem un citiem draugiem! Tiekamies! ZELTA MIKROFONS |Portreti| 2022ZELTA...
Marts Rīgā | Pilsētas piezīmes | Brīvības laukums
Slēpotāja. Brīvības laukums marta sniegā
Zelta Mikrofons | Portreti | 2023
Ceturto gadu fotografēju portretus mūziķiem Zelta Mikrofons ceremonijas laikā. Paldies Elitai un Zelta Mikrofons komandai par iespēju un liels paldies visai mūziķu ciltij par lielisko atsaucību un enerģiju! Tiekamies! ZELTA MIKROFONS |Portreti| 2022ZELTA MIKROFONS |...
Evelīna Deičmane
Evelīnas Deičmanes portrets no izstādes atklāšanas Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
Viesturs Kairišs
Baletam 100 | Baleta trupas kopbilde
Fotogrāfa Ģirta Raģeļa vadībā top arī jauna baleta trupas fotogalerija. Piedāvājam nelielu ieskatu fotosesijas norisē. Video: Jānis Ķeris
Signe Baumane
#KopāParUkrainu | #standwithukraine | Rīga
Zelta Mikrofons | Portreti
Trešo gadu fotografēju portretus mūziķiem Zelta Mikrofons ceremonijas laikā. Pirms gada bija pandēmijas izaicinājumi, šogad karš Ukrainā. Ir grūti saprast to robežu, cik daudz un kā dzīvot ikdienas dzīvi, zinot kas notiek Ukrainā. Šī gada Zelta Mikrofona ceremonija...