Vakar 4.sērija no Long Way Round atgādināja par Ukrainu un mūsu braucienu turp.
Vēl nav apkopojušās bildes, bet jau tagad ir mazliet žēl, ka netika rakstīta dienasgrāmata.
Tāpat kā šajā seriālā – ir tik aicinoša un reizē biedējoša tā sajūta braukt kur acis rāda. Apziņa, ka mājas paliekt tālāk un tālāk.
Mēs nobraucām ap 2500 km no mājām, kas svešumā, protams, ir biedējoši.
Gribas braukt vēl…