Pirms nedēļas braucu uz Pēterburgu. Ceļi bija ļoti grūti braucami. Ceļa malās daudzas mašīnas bij apstājušās, nobraukušas no ceļa vai sadūrušās ar citu mašīnu. Neviļus radās jautājums – kur gan mēs skrienam? Kur mēs tā steidzamies, kas gan var būt svarīgāks par tām pāris stundām, lai riskētu ar dzīvību? Sajūtas bij līdzīgas kā Jūras vētrā, ko piedzīvojām Biskaja līcī, kuģojot ar Spaniel.
Mēs ikdienā esam tik visu vareni, bet daba bieži vien mūs noliek pie vietas.
Kur gan mēs tā steidzamies. Steidzamies dzīvot rīskējot ar dzīvību…?