Kādā saulainā augusta dienā, kad galvā bija iestājies pamatīgs apjukums, paņēmu statīvu un foto somu un devos pastigā pa kādu vientuļu lauku ceļu. Tās jau bija tikai izpausmes, Sabīne precīzi bija trāpijusi tieši desmitniekā ar vienu vienīgu teikumu – Stop thinking , start looking. Tas bija kā sitiens pa pieri – bija iestājies liels iekšējais sajukums un tas lauzās laukā. Tīri instinktīvi vērsos pie dabas caur fotoobjektīva aci. Šī nepilnā stundā tapusi bilžu sērija bija kā pavērsiens, kā punkts, no kura sākt jaunu teikumu.
Tas ir vairāk kā sevis izzināšanas un meklēšanas process. Gan savas vietas meklēšana fotorgrāfijas plašajā pasaulē, gan dzīvē kā tādā. Uzdot jautājumus pašam sev un meklēt uz tiem atbildes, lai turpinātos kustība, attīstība. Pašmērķu un virzienu atrašana. Abildes meklēšana uz retorisku jautājumu “Kā un ko darīt tālāk?”.
Ludza – 2007.
P.s
Esmu nokļuvis Ludzā un šķiet, ka šis bija īstias laiks rādīt šīs bildes plašāk.
..tā jau notiek… kad mēs domājam – tad ir grūti bieži vien arī kaut ko izdomāt – laikam tāpēc, ka domām ir uztaisīta augsta sēta jeb rāmis….
..paši ierobežojam – un tad čīkstam, ka neko nevaram izdomāt….
..bet tikko pārstājam domāt – tā hopss – kaut kas mainās…. iestājas tāds cits skatījums uz dzīvi jeb cita elpa – un man tā patīk elpot citādāk :))
P.S. Tikki uz Ludzu? nu tas ir supper!! malacis :)