Dzīvojam mēs netālu no stvētās Asakusa pilsētiņas, kas ir tempļu pilsēta. [fusion_builder_container hundred_percent=”yes” overflow=”visible”][fusion_builder_row][fusion_builder_column type=”1_1″ background_position=”left top” background_color=”” border_size=”” border_color=”” border_style=”solid” spacing=”yes” background_image=”” background_repeat=”no-repeat” padding=”” margin_top=”0px” margin_bottom=”0px” class=”” id=”” animation_type=”” animation_speed=”0.3″ animation_direction=”left” hide_on_mobile=”no” center_content=”no” min_height=”none”][iespējams, ka runāju muļķības, bet tas ir tas ko zinam ,kad būšu Latvijā, noskaidrošu precīzu informāciju.
Nabadziņi/Ubadziņi pēc krēslas iestāšanās izrādās ir diezgan daudz [varbūt patrāpijāmies viņu platībās.] Visi steidz uzsliet kartona/auduma būdiņas un pārlaist nakti. Šie esot labie ļaudis, kas baro kaķīšus – tie pēc nostāstiem esot baigi nobaroti :).
Arī mums tiek fantastiskas vakariņas. Patiesībā šķiet, ja Japāņu virtuve ir viss labākā pasaulē [subjektīvi]. Viņi neēd tikai sušī :P.
[/fusion_builder_column][/fusion_builder_row][/fusion_builder_container]